Locations

  • Bārs -  I Love You! Vieta, kur savu mīļāko mūziku atskaņo labākie vietējie dīdžeji. Gadu gaitā milzīgas ballītes bārā noturējuši arī Kings Of Convenience, Mum un Sigur Ros. Visiem tiem, kas meklē alternatīvu Vecrīgas ierastajam popmūzikas troksnim, vienm
    ēr ir jāatgriežas vienā vietā – Aldaru ielā, I Love You! Darba laiks: darbadienās: 12 - 00.. piektdienās, sestdienās: 12 - 01.. svētdienās: 12 - 22:00 Aldaru 9, Riga, LV-1050, Latvia Tel.: +371 67225304
  • Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 lepojas ar vairāk nekā 22 gadu ilgu pieredzi izstāžu biznesā. Šo gadu laikā uzņēmums BT 1 ir kļuvis par vadošo izstāžu rīkotāju Baltijas valstīs, organizējot nozīmīgākās pārtikas un būvniecības industrijas, s
    kaistumkopšanas, tūrisma, izglītības, mašīnbūves, metālapstrādes un citu nozaru izstādes. Ik gadu BT 1 rīko ap 30 izstādēm, kurās vidēji piedalās 400–500 uzņēmumu no 30 pasaules valstīm. Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 pērn, 2017. gadā, organizēja 29 izstādes, un tajās piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 5016 uzņēmumi, bet tās apmeklēja – 441 418 apmeklētāji. Salīdzinot ar 2016. gadu, dalībnieku skaits 2017. gadā ir pieaudzis par 2,66 %, savukārt apmeklētāju skaits – par 5,43 %. Ķīpsalā rīkotās izstādes atspoguļo nozares notikumus un aktualitātes Latvijā, Baltijā un visā pasaulē. Tie ne tikai ietekmē, bet arī veido izstādes saturu un piedāvājumu. BT 1 cieši sadarbojas ar konkrēto nozaru izstāžu asociācijām, kas bieži vien ir izstāžu līdzorganizatori. Asociāciju iesaiste veicina uzņēmējdarbības un tautsaimniecības attīstību, papildina pasākuma kvalitatīvo saturu, tādējādi rada uzticamību gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmumiem. Ārvalstu uzņēmumu skaits BT 1 rīkotajās izstādēs kopumā gada griezumā veido aptuveni 25 %, savukārt ārvalstu apmeklētāju skaits – pēc aptuvenām aplēsēm, ap 20 %. Starptautiskajai tekstila industrijas izstādei “Baltic Fashion & Textile Riga 2017” ārvalstu dalībnieku pārstāvniecība pamatīgi apsteidz pašmāju, sastādot 68 % īpatsvaru. Savukārt starptautiskajai mašīnbūves, metālapstrādes un automatizācijas izstādei “Tech Industry 2017” ārzemju dalībnieku skaits sastāda 38,2 %, savukārt pārtikas industrijas izstādei “Riga Food 2017” – 33,1 %. Ārvalstu uzņēmumu pārstāvji izstādes izmanto savu biznesa mērķu sasniegšanai – izzināt Baltijas tirgu, aprunāties ar nozares spēlētājiem, satikt potenciālos sadarbības partnerus, iepazīstināt ar saviem produktiem un pārstāvētajiem zīmoliem utt. 2017. gadā BT 1 rīkotajās izstādēs vislielākā ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecība bija no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Ukrainas, Indijas, Itālijas, Vācijas un Baltkrievijas. • Lai ārvalstu apmeklētāji laicīgi varētu ieplānot savu biznesa vizīti uz Rīgu, biļetes uz BT 1 rīkotajām izstādēm var iegādāties arī iepriekšpārdošanā internetā: http://ej.uz/jf5d
  • Dzintaru koncertzāles vēsture 19. gs. beigas Vienas no Jūrmalas vizītkartēm - Dzintaru koncertzāles, stāsts aizsākas jau 19. gadsimta beigās, un līdz pat 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem tā bija pazīstama kā Edinburgas kūrmājas koncertdārzs.
    Jūrmalā koncertdzīve aktīvi notiek kopš 19. gadsimta beigām, toreiz vasaras koncertzāles bija Mellužos, Dubultos, Majoros, Bulduros, arī Edinburgā. Visās notika koncerti, un tie bija labi apmeklēti. Kūrorts bija vieta, kur brauca atpūsties turīgi cilvēki: aristokrāti, rūpnieki, namnieki, tirgotāji - ļaudis ar labu izglītību. Atbraucot uz kūrortu, viņiem bija nepieciešama laba izklaide. 19. gadsimta beigās šāda izklaide bija koncertdzīve. Bija vietas, kur vairāk cieņā bija vieglā mūzika un varietē numuri, pat cirka mākslinieku uzstāšanās, bet lielākoties bija tieši simfoniskās mūzikas koncerti. Protams, arī tolaik nevarēja iztikt bez deju mūzikas. Jau tolaik uz klasiskās mūzikas koncertiem Jūrmalā ieradās orķestri no Berlīnes, Prāgas, Varšavas, Pēterburgas, Maskavas... Pašvaldības tolaik Jūrmalā nebija, un atpūtniekiem vajadzēja pašiem organizēt savu sadzīvi, tāpēc veidojās peldbiedrības. Peldbiedrības, piemēram, rūpējās par ielu labiekārtošanu: apgaismošanu, tīrīšanu, laistīšanu, par vasarnīcu apsardzi ziemas periodā, par dārzu un parku veidošanu, par kultūras dzīvi, pat uzturēja ārstu vasaras sezonā - visu to, ko dara pašvaldība - tikai uz sabiedriskiem pamatiem un vācot kolekti. Peldbiedrībām - starp Bulduriem un Majoriem - bija arī arhitekts, būvuzņēmējs un mecenāts Kristaps Morbergs (1844-1928), arī rūpnieki un cara administrācijas augstākā ierēdniecība. Un tā kā viņi bija gudri cilvēki, ar skatu nākotnē, viņi izdomāja stratēģiski ienesīgu gājienu: kad 1874. gada 23. martā cara Aleksandra II meita lielkņaze Marija izgāja pie vīra - apprecējās ar Edinburgas hercogu, peldsabiedrība sarīkoja lielu pasākumu par godu šīm laulībām un 1874. gadā pārdēvēja rajonu un peldbiedrību par Edinburgu, un vēlējās uzbūvēt teātra skatuvi. Skatuves celtniecībai bija nepieciešamas finanses, un peldsabiedrība vērsās pie imperatora. 1897. gads Pēc pavisam neilga laika - 1897. gadā, šajā vietā, "starp Bulduriem un Majoriem" - tika uzbūvēta skatuve... Kopš dibināšanas Edinburgas koncertdārzs bija vairāk orientēts uz vieglo mūziku - deju mūzikas vakari, operetes, varietē mākslinieki. 1910. gadā koncertdzīves politika diezgan strauji mainās - tika nolīgts 70 mākslinieku liels orķestris no Berlīnes Franca Blona vadībā, un tas bija notikums visā Jūrmalas koncertdzīvē, turklāt tika aicināti arī mākslinieki no cariskās Krievijas, bet jau 1911. gadā tika izveidots Edinburgas simfoniskais orķestris Gvido Samsona-Himmelstjerna vadībā, bet I pasaules kara sākums pārtrauca Varšavas Filharmonijas orķestra sezonu Edinburgā. Aktīva koncertdzīve atsākās divdesmito gadu sākumā. Latvijā vēl nebija beigušās brīvības cīņas, kad 1920. gada jūnijā Edinburgā atsākās vasaras simfoniskie koncerti ar Nacionālās operas orķestri, ar tā koncertmeistara Alberta Bērziņa aktīvu rosību. 1922. gadā Edinburga tika pārdēvēta par Dzintariem. Pirmās sezonas bija cīņa par klausītājiem - gan Rīgas publikas, gan atpūtniekiem, kuru tur tolaik vēl nebija īpaši daudz. Tomēr pamazām situācija mainījās, un jau 1923. gadā tika uzaicināti Eiropā pazīstami diriģenti: Rihards Hāgels (Berlīne), Gžegožs Fitelbergs (Varšava), Nikolajs Maļko (Pēterburga). Dzintaru koncertzālē atgriezās publika. 1930. gads Pēdējā sezona Nacionālās operas orķestrim Dzintaru koncertzālē, līdz ar nākamo sezonu sākās jauni laiki - koncertus uzņēmās rīkot Arvīds Pārups, protams, ar paša vadīto Radiofona simfonisko orķestri (gan - palielinātā sastāvā). Labi viesdiriģenti un viessolisti, labi pašmāju diriģenti un solisti, arvien vairāk latviešu komponistu skaņdarbu... Tomēr 1935. gada sezona atkal ienesa korekcijas - auksts un lietains laiks un publikas nemīlēts viesdiriģents (Antonijs Kapdevila no Barselonas) summējās finansiālos zaudējumos sezonas beigās. Kā punkts uz "i" - Arvīda Pārupa atteikšanās no koncertu rīkošanas, ja pilsēta neuzcels slēgtu koncertzāli.  1936. gads 1936. gada 27. jūnijā tika atklāta jaunā sezona, bet 25. jūlijā - pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta celtā slēgtā koncertzāle. Pirmajā koncertā slēgtajā koncertzālē Radiofona simfonisko orķestri diriģēja Leonīds Vīgners, atskaņojot savu darbu „Menuets klasiskajā stilā". Turpmākajās vasarās sezonas apmeklētāju kopskaits pietuvojās jau 30 000, taču tuvojās arī II pasaules karš, kurš atkal pārtrauca koncertdzīvi. Pēc kara pamazām sāka atspirgt arī koncertdzīve Dzintaros. 1962. gads Arhitekta M. Ģelža vadībā tika uzcelta atklātā zāle. Dzintaru koncertzāle kļuva par ievērojamāko un iecienītāko kūrortu koncertzāli Padomju Savienībā. Koncertsezona ilga trīs mēnešus - no jūnija līdz augustam. Jūnijā parasti uzstājās Latvijas orķestri, jūlijā un augustā - kāds Maskavas, Ļeņingradas vai citas PSRS pilsētas simfoniskais orķestris. Dzintaros viesojušies ievērojami solisti: G. Baškirovs, L. Bermans, A. Ļubimovs, G. Krēmers, V. Spivakovs, M. Vainmans, M. Homicers, M. Rostropovičs u. c. Atsevišķus koncertus sniedza arī izcili ārzemju mūziķu kolektīvi: Varšavas Nacionālais simfoniskais orķestris (1959), Dānijas Karaliskais simfoniskais orķestris (1966), Berlīnes simfoniskais orķestris (1972). Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados Dzintaru koncertzāle kļūst par labi apmeklētu kamermūzikas, vieglās mūzikas un estrādes koncertu norises vietu. Par tradīciju kļuvušajos kūrorta svētkos viesojas slavenības Arkādijs Raikins, Vija Artmane , Alla Pugačova , Raimonds Pauls un citi. 1986.gadā Dzintaru koncertzālē notika Čatokvas konference, kas bija pirmais vēstnesis un liecināja par pārmaiņu tuvošanos Baltijai. Konferencē tikās ASV un PSSR sabiedriskie pārstāvji. Pēc neatkarīgas valsts statusa atgūšanas pamazām sāk realizēties daudz nozīmīgu kultūras projektu -„Baleta zvaigznes Jūrmalā" , Gidons Krēmers un kamerorķestris „Kremerata Baltica", Festivāls „Summertime -aicina Inese Galante", Opermūzikas svētki, kā arī daudzu Latvijas grupu koncerti. Kopš 2000.gada koncertu skaits sezonā ievērojami palielinājās katru gadu, iezīmējot kultūras augšupeju. Šodien Dzintaru koncertzāle ir Latvijā populāra koncertu un sarīkojumu norises vieta.
  • Kas ir cafe Leningrad Mēs esam sasodīti traka kafejnīca Rīgas sirdī. Pie mums pulcējās gan jaunie un talantīgie studenti, gan savu pieredzi un māku jau parādījušie un pierādījušie mākslinieki, mūziķi un aktieri. Mūsu nepiespiestā padomju laiku dzīvokļa a
    tmosfēra ir piemērotākā vieta, kur ne tikai izbaudīt brīnišķīgu mājas virtuvi un caur pašu aknām izraudzītu dzērienu klāstu, bet arī satikt jaunus draugus, topošos kolēģus vai pieminēt aizgājušos gadus. Vismaz pāris reizes nedēļā cenšamies izkrāšņot pelēko ikdienu ar kādu interesantu koncertu, aktieru performanci vai citādāku pasākumu, savukārt fotogrāfi un gleznotāji jau ir iecienījuši pie mums izstādīt savus darbus. Koncertēšana kafejnīcā Mēs vienmēr esam priecīgi uzņemt jaunus mūziķus un māksliniekus savās telpās. Ja vēlaties sniegt koncertu vai sarīkot izstādi, mēs jūs atbalstīsim tiktāl, cik tas ir mūsu spēkos! Rakstiet mums box@leningrad.lv vai arī atnāciet ciemos uz kafejnīcu, lai varam vienoties par jūsu vēlmēm.
  • Kalnciema Quarter in Riga is part of unique European wooden architecture heritage. The Quarter now hosts series of cultural and business events. DESCRIPTION SEASONAL MARKETS, LIVE MUSIC AND GREAT ENTERTAINMENT - KALNCIEMA QUARTER To add colour and subu
    rban flavour to your afternoons in Riga, visit Kalnciema Quarter – the ensemble of renovated wooden buildings which harbours the history from the end of the 19th century. What is hidden from the eye of the beholder who passes by, reveals itself here – a courtyard with a secret restaurant, small orchard, a glass of wine, a good conversation and at times – live music. KALNCIEMA KVARTĀLS Open air concerts with small Food and Crafts market every Thursday starting from 24th of May till end of September. 5pm-11pm, entrance free. Seasonal markets from 10.00-16.00 on all Saturdays will give You a taste of local food & crafts Markets and open air concerts are attended by friendly people, from families to artists:]
  • Latvijas 1. Rokkafejnīca jau 4 gadus atrodas vecrīgas sirdī – Reiterna namā!  Rokkafejnīca Vecrīgas sirdī – Reiterna namā atrodas jau 4 gadus, taču kopumā Latvijas 1. Rokkafejnīcas stāsts ir būtiski senāks, pilns dažādiem notikumiem un faktiem.  Latvija
    s 1. Rokkafejnīcas stāsta sākums meklējams Liepājā  Pirms vairāk nekā 10 gadiem - 2002. gada 11. jūlijā durvis pašā Liepājas centrā blakus Rožu laukumam vēra vieta ar nosaukumu “Latvijas 1. Rokkafejnīca”. Līdz pat 2013. gada 5. janvārim tā vēja pilsētā bija vieta, kur ik dienu tikās dažādi mūziķi, kā arī mūzikas cienītāji.  Vienu vasaru (2011. gadā) Latvijas 1. Rokkafejnīcas vēsture saistāma ar Jūrmalu, bet savas tagadējās mājas - Vecrīgas sirdī, Reiterna namā - Latvijas 1. Rokkafejnīca rada 2012. gada pašā sākumā.  Rokkafejnīcas simbols - Ģitāra  Rokkafejnīcas simbols vienmēr bijusi Ģitāra. 2006. gada 12. maijā, kad līdzās Latvijas 1. Rokkafejnīcai Liepājā atklāja Latvijas Mūziķu slavas aleju, par godu Ģitārai tika atklāts arī iespaidīgs vides objekts, kas atradās Liepājā iepretim Rokkafejnīcai. Minētajiem vides objektiem ir arī reāls prototips, pēc kā parauga tie radīti - tas ir Jumpravas dziesmu autora, dziedātāja un ģitārista Aigara Grāvera instruments, kuru viņš uzdāvināja Rokkafejnīcas atklāšanas svinībās 2002. gadā. Noteikti jāpiebilst, ka vides objektu autors un radītājs ir mākslinieks Reinis Kuncītis.  Rokkefejnīcas stāsta būtiska daļa - mūziķu relikvijas  No pašiem pirmsākumiem Latvijas 1. Rokkafejnīcas stāsta viena no būtiskākajām sadaļām bijusi dažādu mūziķu relikviju kolekcija. Tās krājumos apskatāmi daudz un dažādi, viens par otru interesantāki priekšmeti. Piemēram, Raimonda Paula čības, kuras viņam bija kājās, kad Maestro sarakstīja dziesmu “Mežrozīte” vai Guntara Rača ģitāra ar Mika Džegera parakstu, Pita Andersona relikvijas kā arī daudzi citi. Minētā relikviju kolekcija ir mainīga un allaž tiek papildināta.  Dzīvā mūzika dzīvo šeit!  Latvijas 1. Rokkafejnīca nekad nav bijusi, nav un pavisam droši nekad nebūs iedomājama bez dzīvās mūzikas. Liepājā vai Jūrmalā, vai šobrīd Rīgā - Latvijas 1. Rokkafejnīcas pamatu pamats vienmēr bijis un ir dzīvi mūziķi, kuri spēlē dzīvu mūziku. No janvāra līdz jūnijam, no jūnija līdz janvārim - ik nedēļu līdz pat četrām dienām Reiterna namā ir piepildītas ar dažādu dzīvo mūziku.  Nereti dzīvās mūzikas notikumiem Latvijas 1. Rokkafejnīcā papildus vērtību piešķir spilgti ieraksti vēstures lapaspusēs. Jaunākais apliecinājums tam ir 2014. gada novembrī tieši Latvijas 1. Rokkafejnīcā notikušais leģendārās Latvijas underground komandas “Aurora” pirmais koncerts pēc 20 (!) gadu pārtraukuma.  Dažādais Reiterna nams Visdažādākos laikus, notikumus un cilvēkus savā vairāk nekā 300 gadu ilgajā vēsturē piedzīvojusi skaistā Rīgas baroka laika arhitektūras pērle Reiterna nams, kas 1684.–1685. gadā celts pēc lieltirgotāja un pilsētas maģistrāta locekļa, vēlāk rātskunga Johana fon Reiterna pasūtījuma.  Jaunāko laiku vēsturē ievērojamajā Mārstaļu ielas namā bijušas gan kolektīva "Daile" nodarbību telpas, gan Centrālā universālveikala noliktavas, gan dzīvokļi augšstāvos, gan Žurnālistu nams. Arī šobrīd nams ir dažāds - tajā notiek ne tikai muzikāli, bet arī citi pasākumi, kas saista plašu publiku. Latvijas 1. Rokkafejnīcas - Reiterna nams dažādību labi raksturo arī fakts, ka līdzās visam pārējam mājvietu šajā vietā šobrīd radusi arī mūziķa Igo ierakstu studija kā arī mūzikas skola ne tikai bērniem, bet visiem, kuriem interesē mūzika.
  • Nakts klubs BIG7 Viss sākās 2002. gada rudenī! Ar vienu deju zāli, ar vienu bāru, bet ar lielu apņēmību augt un attīstīties. Lielās ambīcijas pamazām pārauga realitātē. Drīz vien tiek iekārtota valdzinošā un pikantā Show room zāle. 2004. gadā jau esoš
    ajām deju zālēm ēkas 1.stāvā pievienojas 2. stāva restorāns Chill Out, biljarda zāle, kaljana zāles. 2006. gadā klubs BIG7 var pelnīti saukties par Izklaides centru BIG7. Pamatīgu rekonstrukciju piedzīvo kluba lielākā deju zāle Disco dance floor un tiek atvērtas jaunas deju zāles. 2007. gadā Liepājas lielākajā izklaides vietā jau ir 5 deju zāles Disco Dance Floor, Show & Beauty, Chill Out, R’n’B Zone un Relax Room plus 6 bāri, divas istabas ūdenspīpju cienītājiem un biljards. 2008.gads. Izklaides centra BIG7 attīstība turpinās. Klubs tiek nemitīgi atjaunots un modernizēts, tadejādi nostiprinot savas augstās pozīcijas visas Latvijas izklaides dzīvē! 2009 .gada rudenī BIG7 svin zīmīgo 7 gadu pastāvēšanas jubileju! Zīmīgais skaitlis 7 vienmēr nesis veiksmi Izklaides centram BIG7. 2011. gada sākumā uzlabojumus piedzīvo vairākas kluba zāles. 2012. gads. Relax Room kļūst par vienu no populārākajām Karaoke zālēm pilsētā. Tiek modernizēta Show&Beauty deju zāle. 2012. gada oktobrī – BIG7 desmit gadu jubilejas svinības. 2013. gada oktobrī – BIG7 vienpadsmit gadu jubilejas svinības. 2014. gada oktobrī – BIG7 divpadsmit gadu jubilejas svinības. BIG RELAUNCH - BIG7 attīstība turpinās klubs tiek atjaunots, jauns interjers, gaismas un mūzikas tehnoloģiju jaunumiar BIG7 deju zāle un EVOLUTION deju zāle … Galdiņu rezervācija pa tālruni: +371 63427318, +371 26808323 Turpinām kopā rakstīt vēsturi – tiekamies NAKTS KLUBĀ BIG7!
  • Naktsklubs Coyote Fly Kopš seniem laikiem Vērmanes dārzs ir bijusi viena no iemīļotākajām rīdzinieku tikšanās un atpūtas vietām. Arī tagad nekas nav mainījies, jo naktsklubs Coyote Fly ik nedēļu pulcē vairāk nekā 4500 atpūtnieku, labākos Latvijas DJ, VJ
    un pasaulslavenus māksliniekus. Un nav jau brīnums... Jo tikai šeit bārmenes var sajaukt ne tikai labāko kokteili, bet arī galvu, dīdžejs spēj iekustināt ne tikai grīdu, bet noraut arī jumtu, un kluba atmosfēra – pārvērst jebkuru dienu ballītē. Un to novērtē ne tikai prasīgākie Rīgas naktsdzīves baudītāji, bet arī tādas slavenības kā Xzibit, Eve, Dizzee Rascal, Tony Hawks, Jon Olsson, The Dudesons un daudzi citi. Arī Coyote Fly interjers ir visnotaļ īpašs. Tas apvieno Vērmanes dārza senatnīgo elpu ar mūsdienīgumu un atbilst koncertzāles izvietojumam un akustikai, lai šeit varētu baudīt ne tikai lielisku atpūtu un kompāniju, bet arī izcilu skaņu, gaismu un sajūtas. Atnāc arī Tu! Jo par Vērmanes dārza īpašo atmosfēru cilvēki runā jau sen. Bet tas, par ko visi runā un runās turpmākos gadus, šobrīd notiek Coyote Fly. Naktskluba “Coyote Fly” koncepta politika paredz atsevišķu ieejas noteikumu ievērošanu, kas izstrādāti, lai neradītu neērtības pārējiem kluba apmeklētājiem: 1. Klubā netiek ielaistas personas alkohola reibumā, kā arī personas apreibinošu vielu ietekmē;  2. Klubā netiek ielaistas personas, kas ar savu uzvedību traucē atpūsties pārējiem apmeklētājiem; 3. Klubā netiek ielaisti apmeklētāji netīrā un nevīžīgā apģērbā, kā arī, ja netiek ievērota personīgā higiēna; 4. Klubā netiek ielaisti apmeklētāji, ja kluba telpās notiek privāts pasākums; 5. Piektdienās un sestdienās ieeja no 21. gadu vecuma.   SIA EVENT SERVICES, Tērbatas iela 2, Rīga, Latvija, Reģ. nr.: 50103378131, E-pasts: info@coyotefly.lv Klubā darbojas Face Control & Dress code. Darba laiks: Naktskluba darba laiks: ceturtdienās,  piektdienās, sestdienās: 23:00 – 06:00 Kluba administrācijas darba laiks darba dienās: Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās: 09:00 – 18:00 Piektdienās: 16:00 – 18:00 Viesu apkalpošanas nodaļas vadītāja (galdiņu rezervācija): info@coyotefly.lv (+371) 20226000 Naktskluba Coyote Fly vadītāja: Liene Bukbārde, liene.bukbarde@coyotefly.lv , (+371) 29430693 Pasākumu producente: Elīna Zariņa, elina@unique.lv, (+371) 27877257 Mārketinga komunikāciju vadītāja: Kristīne Dombrovska, kristine.dombrovska@coyotefly.lv Telpu īre slēgtajiem un korporatīvajiem pasākumiem: Liene Bukbārde, liene.bukbarde@coyotefly.lv, (+371) 29430693 Coyote Fly friend un VIP karšu izsniegšana: (+371) 20226000 Atrastās mantas: (+371) 20226000
  • Palladium koncertzāle Koncertzāle Palladium ir viena no pirmajām koncertzālēm Latvijā, kas piemērota vidēja mēroga grupu koncertiem. Palladium ar ietilpību līdz pat 2000 skatītājiem ir lielākā šāda veida koncertzāle Baltijā. Tā atrodas pašā Rīgas centrā
    – Marijas ielā 21, kādreizējā kinoteātra Palladium telpās, kurš uzskatāms par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli. Kinoteātris Palladium tika izveidots 1913. gadā – tiem laikiem gana moderna un ietilpīga kinozāle ar 250 sēdvietām. Līdz pat tā slēgšanai 21. gadsimta sākumā Palladium bija viens no iecienītākajiem kinoteātriem galvaspilsētā, un ne velti – savulaik tieši Palladium notikušas visas filmu pirmizrādes. 20. gs. 20. gados Palladium bija lielākais kinoteātris Eiropā ar līdz pat 1080 sēdvietām.  Kara laikos tam palaimējās izsprukt sveikā no sagraušanas – Palladium ēkai mērķētā bumba skāra vien jumtu un orķestra bedri, pārējo atstājot neskartu. Vēlāk Palladium bija pirmais kinoteātris Rīgā, kas varēja lepoties ar platformāta ekrānu un izcilu skaņu – 1986. gadā te tika atklāts progresīvākais kinoteātris Baltijā ar Dolby Stereo System.  Sākoties atmodas un tai sekojošās privatizācijas un denacionalizācijas periodam, Palladium kļuva par vienu no iekārojamākajiem objektiem Rīgā. Likumsakarīgi tas noveda pie dažādiem tiesu darbiem līdz kamēr 2002. gadā kinoteātris durvis slēdza un iestājās dīkstāves periods. Ap 2006. gadu Palladium telpās tika uzsākta vērienīga naktskluba būvniecība, taču tas tā arī nepiedzīvoja savu atvēršanu.  Dažus gadus vēlāk par Palladium saimniekiem kļuva Positivus, gatavi darīt visu, lai Palladium atdzimtu – šoreiz kā Rīgas koncertdzīves centrs. Koncertzāle Palladium ir viena no pirmajām koncertzālēm Latvijā, kas piemērota vidēja mēroga grupu koncertiem. Palladium ar ietilpību līdz pat 2000 skatītājiem ir lielākā šāda veida koncertzāle Baltijā. Tā atrodas pašā Rīgas centrā – Marijas ielā 21, kādreizējā kinoteātra Palladium telpās, kurš uzskatāms par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli.   Pēc rūpīgiem sagatavošanās un telpu rekonstrukcijas darbiem, kinozāle durvis vēra 2011. gada 28. septembrī. Pirmie uz Palladium skatuves kāpa tādi mākslinieki kā James Blunt, FM Belfast, Kaiser Chiefs un Anna Calvi, sagādājot neaizmirstamu piedzīvojumu ne vienam vien mūzikas mīļotājam – beidzot Rīgā ir koncertzāle, kurā šādiem koncertiem notikt!  Koncertzāles saimnieki ir izturējušies ar cieņu pret kinoteātra Palladium vēsturisko mantojumu, saglabājot tā nosaukumu un telpu veidojot pēc iespējas tuvāku tās kādreizējam spožumam.  Par jauno Palladium funkciju liecina mūsdienīgi un pārdomāti akcenti interjerā, kā arī koncertdzīvei pielāgotais telpu iekārtojums – divos līmeņos izbūvētie skatītāju balkonu. Laikos, kad cilvēce  vēl nepazina ne kino, ne rokmūziku, vieta, kur šobrīd slejas bijušā kinoteātra, tagad koncertzāles, kupols,  tika uzskatīta par Rīgas vēsturisko centru. Vēlāk, 19. gadsimta nogalē,  Palladium tagadējā teritorijā tika uzbūvēta pirmās ēkas – tirdzniecības vajadzībām paredzēti divstāvu spīķeri. DARBĪBAS JOMAS: Koncertzāle, mūzikas klubs, kultūras pasākumi, korporatīvie pasākumi, konferences, semināri ATVĒRTA:  2011. gada 28. Septembrī APMEKLĒTĀJU SKAITS:  Līdz 2000 cilvēkiem KVADRATŪRA:  Zāle 451 m2, Skatuve 100 m2, Otrā stāva balkons 172 m2, Otrā stāva vestibils/bārs 90 m2, Trešā stāva balkons 162 m2  Koncertzāles Palladium telpas ir piemērotas visdažādākā veida un vēriena kā publiskiem, tā arī slēgtiem pasākumiem.  Te ir notikuši ne tikai mazāki vai lielāki koncerti, bet arī teātra izrādes, balles, konferences un pat tirgus.   Piedāvājam:  - telpu nomu tikai parterī vai visā koncertzālē,  - skaņas tehniku ar skaņotāju,  - gaismas tehniku ar gaismotāju,  - bāru darbību ar bārmeņiem,  - telpu uzkopšanu pēc pasākuma,  - garderobes pakalpojumus.
  • Lielākā koncertu un konferenču zāle Rīgas centrā un viena no pilsētas populārākajām kultūras norišu vietām, ik gadu uzņemot ap 200 dažādu pasākumu.  Iecienīts kā koncertu, izrāžu un šovu norises vieta, Rīgas Kongresu nams tiek novērtēts arī konferenču, iz
    stāžu un prezentācijas pasākumu rīkošanai.     Plašs telpu piedāvājums dažāda formāta un apjoma pasākumiem, ar iespēju uzņemt līdz 1500 viesiem vienlaikus. Lielākā zāle Rīgas centrā ar 1142 sēdvietām zālē un balkonā; Plaša skatuve ar daudzveidīgām uzbūves iespējām; Iespēja rīkot konferences darba grupas vairākās atsevišķās zālēs un telpās; Centrālais foajē divos stāvos pateicīgs izstāžu un ekspozīciju izvietošanai; Iespēja izmantot kafejnīcas pakalpojumus; Pie ēkas brīvdabas pasākumiem piemērota ārtelpu teritorija – blakus pilsētas kanāls, parka zaļā zona un plašs laukums ēkas priekšā (4000 m2); Ietilpīga pazemes autostāvvieta; Netālu plašs viesnīcu klāsts un iecienīti tūrisma objekti. 
  • This is the location description.
11 113